Paņēmt pie sevis veco māti vai tēvu ir liels solis. Galu galā tas ir pieaugušais ar saviem ieradumiem un attieksmi.
Bieži vien ir grūti saprasties un atrast kopīgu valodu. Un tā tas notika ar mūsu stāsta varoni. Viņa gribēja rūpēties par savu veco māti, bet viss izvērtās pārpratumā un histērijā.
Par veco māti
Mana māte ilgu laiku dzīvoja viena ciematā. Tētis bija aizgājis mūžībā ļoti sen, taču viņa joprojām nevēlējās saistīt savu dzīvi ar kādu citu. Viņa labi tika galā viena pati. Kad mums bija labāk ar finansēm, atradām viņai sievieti, kas palīdzēja mātei apdarīt mājas darbus.
Dažus gadus viss bija kārtībā. Bet nesen manai mātei sāka pasliktināties veselība. Reiz viņa noģība tieši ielas vidū. Labi, ka cilvēki viņai palīdzēja.
Tad es nolēmu, ka man viņa ir jāpārved pie mums. Šeit var viegli izsaukt ārstu un ievietot viņu slimnīcā. Mamma priecājās par šo lēmumu.
Tajā pašā dienā viņa sakrāmēja mantas un bija gatava doties. Varbūt viņa baidījās, ka mēs mainīsim savas domas.
Lasi arī: Viņa 35 gadu vecumā dzemdē savu piekto bērnu, sāp sirds par šiem bērniem
Godīgi sakot, es ar šo lēmumu nesteidzos. Man patika mana izmērītā dzīve un miers mājā. Mamma ir grūts cilvēks.
Zināju, ka mums būs grūti saprasties vienā mājā. Turklāt viņa dzīvoja viena pati vairāk nekā 10 gadus. Viņai ir savi paradumi, savs uzskats par dzīvi. Un mans vīrs arī negribēja. Tomēr apstākļi izveidojās tā, ka es nevarēju rīkoties citādi. Un mans vīrs mani atbalstīja šajā jautājumā.
Pārcelšanās uz pilsētu
Kad atvedām mammu uz Rīgu, mums vajadzēja viņu pārģērbt un uzvilkt kurpes. Viņa ieradās kaut kādās lupatās. Lai gan esmu pārliecināta, ka viņai bija normālas drēbes.
Es uzreiz parūpējos par viņas veselību, vedu pie ārstiem. Nedēļu viņa pavadīja slimnīcā, viņai pievienoja sistēmu. Viņas veselība uzlabojās, bet viņai bija jāiegādājas daudz zāļu.
Turpinājums nākošajā lapā…
Labdien! Es aprūpēju savu 90+ vecomammu un nebija nekādu problēmu. Viņa pensiju atdeva man, lai būtu kopējā budžetā.
Mes zinam ,ka panemt mammu dzivot pie sevis ir liels un smags lemums,kurs tiek pienemts emociju limeni un nesaprotot to,ka mamma jauna nekad vairs nebus un rupes tik pieaugs un prsit pensiju vai dalu no tas- radis tikai nesaskanas pat naidu.Cilveki noveco ,ieskaitot smadzenes un ne visi velas palidzet ar savu pensiju ,tas ir japienem ,megini tikt gala ar saviem spekiem un pienem to ,Iespejams ,to vajadzeja izrunat ieprieks ,jo tie ,kuri ir dzivojusi vieni-skatas uz pieaugusiem berniem ta -ka tas ir vinu pienakums-rupeties par novecojusiem vecakiem..
[…] Lasi arī: Paņēmu pie sevis savu veco māti un paprasīju, lai viņa atdod man pensiju, izcēlās skandāls […]
[…] Paņēmu pie sevis savu veco māti un paprasīju, lai viņa atdod man pensiju, izcēlās skandāls […]
[…] Paņēmu pie sevis savu veco māti un paprasīju, lai viņa atdod man pensiju, izcēlās skandāls […]